Smarhoņa (Smarhoń)
 |
Rakstos pirmoreiz minēta 1503. gadā. Līdz Polijas Trešajai dalīšanai Smarhoņa bija Polijas-Lietuvas kopvalsts (1569-1795) sastāvā. Pilsētiņa iesākumā Zenoviču, vēlāk Radzivilu īpašumā. 17. un 18. gadsimtā pie pilsētas Radzivili bija ierīkojuši dresēto lāču skolu. Pēc Polijas dalīšanām Smarhoņa iekļāvās Krievijas impērijā (1795-1915). 1812. gada kara laikā Smarhoņā Napoleons nodeva karaspēka vadību Miratam, pats dodamies uz Parīzi. 19. gadsimta beigās Smarhoņa bija ādas un apavu ražošanas centrs. Pilsēta gandrīz pilnīgi nopostīta Pirmā pasaules kara laikā. Pēc Pirmā pasaules kara - Polijas (1921-1939) sastāvā. Otrā pasaules kara laikā pilsēta ietilpa Baltkrievijas PSR un Ostlandes sastāvā. Pēc kara tā atkal atradās Baltkrievijas PSR (1944-1991).
Smarhoņa ir ebreju dzejnieka (rakstījis jidišā) Abrahama Suckevera (Avrom Sutskever, 1913-2010), kā arī rakstnieka un politiķa Uladzimira Ņakļajeva (Уладзімір Някляеў, 1946) dzimtā pilsēta.
Smarhoņā atrodas Smarhoņas agregātu rūpnīca, kas ražo iekārtas Minskas traktoru rūpnīcai.
Ģeogrāfiskā karte - Smarhoņa (Smarhoń)
Ģeogrāfiskā karte
Zeme (teritorija) - Baltkrievija
 |
 |
| Baltkrievijas karogs | |
Nosaukums "Baltkrievija" ir eksonīms. Tas ir radies tiešas endonīmas tulkošanas rezultātā no nosaukuma Baltā Krievzeme (Белая Русь), kas pirmoreiz parādījās vācu un latīņu viduslaiku rakstītajos avotos. Latīņu valodā šī zeme tika saukta par Alba Ruthenia. 17. gadsimtā Krievijas cari lietoja šo terminu, lai apzīmētu slāvu tautu apdzīvotās teritorijas, kuras bija Polijas—Lietuvas ūnijas sastāvā.
Valūta / Valoda
| ISO | Valūta | Simbols | Zīmīgie cipari |
|---|---|---|---|
| BYN | Baltkrievijas rublis (Belarusian ruble) | Br | 2 |
| ISO | Valoda |
|---|---|
| BE | Baltkrievu valoda (Belarusian language) |
| RU | Krievu valoda (Russian language) |